Laulības, divu klaunu parāde.

Lai arī cik laimīgs būtu precēts pāris, pirms tam viņi noteikti bija laimīgāki. Precēšanās ir augstākais attiecību punkts un kā māca grafiki un līknes un amerikāņu kalniņi, kad ir sasniegts augstākais punkts, ir laiks doties lejā. Kādēļ sievietei vairs censties un pucēties priekš vīra? Kādēļ vīram izlikties, ka viņam sieva interesē vairāk par hokeju? Strīdi, vairs nav iemesla ievilkt dziļu elpu, tagad strīdamies par katru sīkumu. Pats neesmu precējies, bet tas ir tas, kas man nāk prātā.

Kādēļ cilvēki precas? Šis civilstāvoklis dod aizsardzību, ja viens no laulātajiem mirst, tad manta tiks otram (puse un otra puse tiks sadalīta starp bērniem, ja bērni ir vairāk kā trīs, tad visi ieskaitot laulāto iegūst vienādu daļu. Vairāk lasiet civillikumā). Tā nav tikai mantas aizsardzība, tā ir tāda kā veselības polise, ja Tu paliec par kropli, tad otram Tevi būs jākopj. Ja neskatās uz ir iepriekšējiem diviem argumentiem, tad pat neredzu nekādu iemeslu precēties.

Laikam jau cilvēki precas tās stabilitātes pēc, otra pusīte tik viegli nevar sakrāmēt mantas un doties kur deguns rāda. Stabilitāte, jā, bet tam ir augsta cena. Tu vairs otru cilvēku nemīli, tev varbūt pat viņš liekas pretīgs. Katrs viņa pieskāriens liek šermuļiem pāriet pār ādu. Doma paņemt nazi un triekt, kādreiz tik ļoti mīļā cilvēka krūtīs, ar vien biežāk ielavās galvā. Bet tu apzinies, ka neesi slepkava un norij to krupi un uztaisi to savu jau ierasti samāksloto smaidu.

Šķirties? Nē, bērni vēl mazi, tad vēl dzīvoklis uz pusēm jādala. Eh, vispār ar to vienas klapatas. “Varbūt atkal iemīšos viņā,” tavi meli pašam sev. Varbūt. Varbūt tu laimēsi miljonu Vikingloto loterijā. Arī iespējams. Tu vairs to cilvēku nemīli, tu vairs dzīvot nemaz negribi. Depresija, eh, tas jau tāds nieks vien ir. Bet laimīgiem mums visiem gribās būt…

Tu atrodi mīļāko, nu vairs dzīve nav tik pretīga. Ir jēga dzīvot. Ir kāds kas tevi saprot, uzklausa un samīļo, nu tā pa īstam, nevis spiesti. Tu tagad atceries kas ir mīlestība, tā sajūta, kad visa pasaule ir kļuvusi melnbalta, bet vienīgā krāsainā lieta ir tava otrā pusīte. Mājās sāc pārrasties ar vien vēlāk, sāc doties visādos dīvainos komandējumus, bet ja boss liek, tad jau jādodas, nospriež tavs laulātais partneris un kādu laiku pat nenojauš tavu dēku.

Patiesībai ir tāda dīvaina īpašība, vienmēr iznākt gaismā, lai arī kā tu to slēptu, agrāk vai vēlāk kāds par to uzzinās. Nav jau tā, ka tu neproti melot, vai arī tev melojot ausis kustētos, tomēr tavs dzīves biedrs kaut ko nojautīs, pārāk ilgi jūs esat pazīstami, lai tas tā aizslīdētu gar acīm. No sākuma tavs laulātais partneris jūtas sāpināts un piekrāpts, bet neko nesaka. Neko nesaka, jo saprot, ka attiecības ir izjukušas, bet kā būs dzīvot vienam? Kā būs ja izšķirsieties? Nē, tāda dzīve nav pieņemama.  Tādēļ otrs laulātais partneris arī iesaistās dēkā.

Jūs esat precējušies, jūs viens otru nemīlat, pat varbūt, nedaudz ienīstat. Jums abiem ir mīļākie. Uz mājām jūs dodaties pie bērniem un arī nakšņot. Kādreiz tik mīļotais cilvēks ir tāds neērts dzīvokļa biedrs. Gribās izmest, bet īsti nevar… Jūs esat divi klauni pašu radītā cirkus arēnā. Jūs nesat mistisku upuri, kuru nevajadzētu nest nevienam cilvēkam.

Protams tas ir mans subjektīvais viedoklis, neinteresē stāsti par laimīgiem pāriem, kuri visu mūžu ir precējušies. Statistika šķirtajām laulībām ir kaut kas ap piecdesmit procentiem, tā nav pārāk izdevīga loterija. Būt laimīgam vai precētam, tāds ir jautājums…

Tā picas šķēle Tevi nogalinās.

Būt resnam tomēr lielākajā daļā gadījumu ir izvēle, un tādēļ, ka tā ir izvēle es atļaujos smieties par cilvēku. Ja vīrietis pa ielu staigā rozā uzvalkā ar violetiem matiem, mēs smejamies par viņa izvēli. Kādēļ lai mēs nesmietos par cilvēka izvēli būt resnam? Nebūtu godīgi, ja smietos par cilvēku, kurš ir piedzimis savādāks, ādas krāsa, augums vai valoda. Bet par izvēli es varu smieties, un es to daru. Būt tolerantiem pret cilvēkiem ar lieko svaru, neko labu viņu labā nedara. Ja jau cilvēki viņus pieņem tādus, kādi viņi ir, kāpēc mainīties. Izsmejot, ņirgājoties un rādot ar pirktu, tie ir apstākļi, kas viņus var motivēt mainīt savus ēšanas/fizisko aktivitāšu paradumus.

Tu rūpējies par saprātu , lasi grāmatas, izzini jaunas lietas. Kāda velna pēc tu nevari rūpēties par savu formu? Ja Tavas smadzenes ir veids ka tu izzini pasauli, tad tavs ķermenis ir veids kā Tu kontaktēties ar to. Ja cilvēks nespēj cienīt savu ķermeni, tad viņš nespēj cienīt sevi, tāpēc viņš nav pelnījis manu cieņu. Viņi nerūpējas par savu ķermeni -> viņi to neciena -> es to necienu -> es smejos. *

Mans skatījums kā attīstās problēma ir sekojošs. Tu paliec nedaudz vecāks, Tava organisma metabolisms palēninās, Tu turpini ar tiem pašiem vecajiem ēšanas paradumiem kuri Tev bija no agriem tīņu gadiem. Tev parādās maza riepa, Tu nereaģē uz to un turpini iesākto. Mazā riepa pārtop vidējā un vēlāk lielā. Tev tiek diagnosticēts diabēts. Tavs diabēts pasliktinās un Tev tiek amputēta kāda/as ekstremitātes.

Katrs no mums ir savādāks, bet mūs visus raksturo slinkums un nevēlēšanās mainīties. Nerunājot jau, ja izmaiņas ietver sevī zemāku komforta pakāpi un mazāku baudījumu. Diēta noteikti nav pats patīkamākais process, vismaz no sākuma. Gandrīz viss, kas ir garšīgs ir kaitīgs. Gandrīz viss, kas Tev garšo un uzskati par našķiem Tev būs jāpārtrauc lietot vai būtiski jāsamazina tā apjoms.

Ir vairāku veidu diētas, viena no tām (pats lietoju) ir zemo ogļhidrātu diēta. Salīdzinājumā ar kaloriju skaitīšanu Tu vari nomest aptuveni divreiz vairāk svara pa to pašu periodu. Sekot līdzi diētai arī ir krietni vieglāk. Es ēdu neierobežotos (ja Tu ēd kā nīlzirgs neattiecas uz Tevi. Tad Tev ir jāseko arī uzņemto kaloriju daudzumam) daudzumos dzīvnieku valsts produktus un dārzeņus. Es neskaros klāt graudaugiem (milti, putraimi, kukurūza) un kartupeļiem. KARTUPEĻIEM. Pirms diētas uzsākšanas es viņus ēdu vismaz piecas dienas nedēļā, man viņi ļoti garšo, bet atteicos, jo negribu iziet cauri augstākminētās ķēdītes posmiem. Katram cilvēkam ir jāizvērtē kura diēta viņam der vislabāk. Mani ļoti apmierina keto, tādēļ viņu arī reklamēju.

Tas moments, kad Tavs liekais svars Tev traucē pašapmierināties (lasīt onanēt), ir tas brīdis, kad Tu vairs neesi cilvēks. Tavs organisms negrib būt resns, viņa dabiskā forma ir būt slaidam. Tu ar savu darbību/bezdarbību esi viņu novedis šādā stāvoklī. Dievs Tev vairs nepalīdzēs, sāc krāt naudu jaunai sirdij un kājas protēzei!

Uzsākt diētu rīt ir par vēlu, Tev to vajadzēja izdarīt jau vakar! Atliekot to Tu visticamāk kļūsi par Billiju!

P.S. Ja pasaules bojāeja iestāsies zombiju apokalipses rezultātā (mans mīļākais scenārijs (saprotu, ka nereāls, bet tik un tā turu īkšķus)), tad resnos cilvēkus apēdīs pirmos!

* Andris (LyteoLV)

Eduroam wifi tavā Android viedtālrunī

Ja Tev ir android viedtālrunis un Tu studē RTU vai LU, vai arī gatavojies braukt studentu apmaiņas programmā uz kādu no pasaules Universitātēm, Tev noteikti ir jāizlasa šis raksts. Kas ir eduroam? Tas ir bezvadu internets, kurš dod iespēju mācībspēkiem un studentiem bez maksas izmantot citu šajā programmā iesaistīto augstskolu bezvadu internetu. Latvijā, pagaidām, šajā programmā ir RTU un LU.

Es pats tālrunī esmu uzstādījis tikai eduroam un visur, kur RTU ir pieejams wifi man internets iet, pieļauju, ka LU un pārējās šajā programmā iesaistītajās augstskolās ir tā pat. Uzstādīšana ir vienkārša.

Ejam uz IESTATĪJUMI->BEZVADU INTERNETS->WIFI IESTATĪJUMI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

EAP metode:PEAP

Phase 2 autentifikācija: MSCHAPV2

CA un USER sertifikātu neaiztiekam(atstājam to, kas jau ir)

Identifikācija: lietotājvārds@rtu.lv vai lietotājvārds@lu.lv

RTU studenti izmanto savu ORTUS lietotājvārdu (manā gadījumā ir eduards.rozenbergs, bet ja Tevi sauc Jānis Bērziņš, tas visticamāk būs janis.berzins_6)

LU studenti savu LUIS/Latnet lietotājvārdu,- nezinu kā Jums tur ir, bet pieņemu, ka līdzīgi kā RTU, vārds.uzvārds

Anonīmā identifikācija:anonymous@rtu.lv vai anonymous@lu.lv

Parole: Tava ORTUS/LUIS parole

 

 

 

 

 

 

Saliekot šādus iestatījumus, Tavā viedtālrunī būs pieejams abu universitāšu bezvadu internets, mazums, vajadzēs aiziet ciemos uz bibliotēku, vai pie drauga/draudzenes. Kā arī ceļojot pa pasauli var noderēt. Pats mācos RTU un ar tiem iestatījumiem visam jābūt kārtībā, ja ir kādi precizējumi par LU iestatījumiem droši apakšā komentāros.

Apvieno visus Gmail kontus.

Sākumā man bija viens Gmail konts. Tad parādījās otrs un trešais. Piereģistrēju savus domēnus un nolēmu epastu hostēt pie googles, jo lielāka uzticība. Turklāt mainot hostēšanās vietu, nebūtu jāpārnes epasts. Tā nu beigās es paliku ar sešiem googles e-pasta kontiem un vēl diviem svešajiem. Kādu laiku sadzīvoju ar “Multiple Sign-in”, bet tas tā pat nav pārāk ērti. Nedaudz pameklējot internetā atradu pamācību kā apvienot gmail kontus, šis raksts ir latviskotā un nedaudz apdeitotā versija.

 

No sākuma Tev ir jānolemj kurš epasts būs galvenais, es izvēlējos to, ar kuru autorizējos visos google piedāvātajos servisos – youtube, g+, analytics, android market utt. Tev arī tā ieteiktu rīkoties. Pirms sāc apvienot, iesaku ielogoties visos savos gmail kontos, jo sanāks neliela lēkāšana. Augšējais labais stūris, spied uz savas epasta adreses -> “Mainīt kontu” -> “Pierakstīties citā kontā…”

  1. Solis: Pāradresējam ziņojumus uz galveno e-pastu.
  2. Solis: Pievienojam alternatīvo epastu
  3. Solis: Izveidojam iezīmes
  4. Solis: Izveidojam filtru

Tev protams nav jāievēro precīza secība, vari no sākuma visus kontus pāradresēt, tad pievienot. Uztaisīt priekš visiem kontiem iezīmes un filtrus. Tā teikt, strādāt pēc konveijera principa.

Pāradresējam ziņojumus uz galveno epastu. Pat nezinu ko te rakstīt, uztaisīju divus ekrānšāviņus, bet domāju, ka tā pat vajadzētu visam būt lieliski saprotamam. Dodamies uz otro epastu, no kura vēlamies pāradresēt ziņojumus uz galveno.

 

Gmail gadījumā: “Pakalpojuma Mail iestatījumi” -> “Pārsūtīšana un POP/IMAP” -> spiežam “pievienot pārsūtīšanas adresi”, sekojam norādēm. Dodamies uz galveno epastu, apskatām kodu un ievadām paredzētajā vietā.

 

Man personiski stāv, ka epasts, kurš ir pārsūtīts tiek saglabāts kā izlasīts.

 

Inbox gadījumā: “Opcijas” -> “Pārsūtīšana & POP3 pieeja” -> ierakstām ailītē “pārsūtīt e-pastu uz:” sava galvenā epasta adresi un spiežam pievienot. Šeit nav jāievada nekādi apstiprinājuma kodi, vismaz pašlaik.

 

 

 

 

Pievienojam alternatīvo epastu. No galvenā epasta konta.

Dodamies: “Pakalpojuma Mail iestatījumi” -> “Konti un importēšana” un spiežam “Pievienot citu jūsu epasta adresi” tālāk kā attēlos. Ja pievieno epastu no cita servisa, tad iesaku atstāt google smtp servisus, es katrā ziņā tā darīju.

Pēc tam protams jādodas uz otro epasta adresi un jāapskata epasts ko atsūtīja google un jānospiež uz saites, kura apstiprina, ka Tev pieder epasts kuru vēlies pievienot savam galvenajam epasta kontam.

Nedaudz zemāk ir iespēja izvēlēties atbildēt no noklusējuma epasta vai no tā, kuram tika sūtīts, nu to pēc saviem ieskatiem, bet tomēr ieteiktu likt, “Atbildēt no tās pašas adreses, uz kuru tika sūtīts ziņojums”

 

Izveidojam iezīmes. Ja Tev patīk haoss, tad Tava epasta iestatīšana ir beigusies, bet domājams, ka Tu vēlētos lai katram kontam sūtītais epasts būtu savā, atsevišķā mapē, nevis kopīgā iesūtnē.

 

Dodamies: “Pakalpojuma Mail iestatījumi”  -> “Iezīmes” un spiežam “Izveidot jaunu iezīmi”. Nosaukumu ieteiktu izvēlēties atbilstošu epasta kontam.

 

Izveidojam filtru. Filtrs ir tas, kas liks attiecīgajiem epasta ziņojumiem nokļūt vajadzīgajās mapītēs.

 

Dodamies: “Pakalpojuma Mail iestatījumi”  -> “Filtri” -> “Izveidot jaunu filtru” un aizpildām ailīti “Kam:”, kur ieraktam otrā konta epasta adresi un spiežam “Izveidot filtru ar šo meklēšanas kritēriju”.

 

 

 

 

 

 

 

Tā pat kā attēlā atķeksējam “Apiet iesūtni (Arhivēt)” un “Lietot iezīmi”, kur izvēlamies iepriekš uztaisīto iezīmi priekš otra epasta.  Spiežam “Izveidot filtru”

 

Apsveicu, tagad Tev vairs nebūs jāčakarējas pa desmit epasta kontiem, Tu visu varēsi izdarīt no viena.

 

 

 

 

Rezumē. Galā es iegūstu to, ka no viena epasta konta es kontrolēju viņus visus.

Tajā pašā sadaļā “Konti un importēšana” jebkuru kontu vari padarīt par noklusējuma, tas nozīmē, ka epasti defaultā tiks sūtīti no viņa. Es šo funkciju izmantoju, jo kā galveno epastu uzliku to, no kura reģistrējos visos servisos. Bonusā tur vari uzlikt jau iepriekš pieminēto “Atbildēt no tās pašas adreses, uz kuru tika sūtīts ziņojums”. Kā redzi, es vienlaicīgi, ar vienu ielogošanas, pārvaldu astoņu epastu kontus, trijos dažādos epastu servisos. One email to rule them all. :)

Gmail aplikācija telefonā: Defaultā, vismaz manā android ierīcē, iezīmes netiek atjaunotas, tādēļ ir jāveic nelieli uzlabojumi iestatījumos. Iestatījumi -> “defaultais gmail konts” ->”Sinhr. iesūtnes un iezīmes” Saliekam mūsu izveidotajām iezīmēm, ka tiek veikta sinhronizācija, es atstāju defaulto variantu, 4 dienas. Ja tas netiek izdarīts, mēs nevarm veikt nākamo soli. Ejam “paziņojumi par iezīmēm” un pie katras iezīmes saliek vēlamos iestatījumus, vari paskatīties un nošpikot kā stāv pie “Iesūtne”. Pieļauju, ka līdzīgi ir jākonfigurē uz datora esošais epastu pārlūks, bet nezinu, jo nelietoju.

Resurss: http://www.makeuseof.com/tag/how-to-link-multiple-gmail-accounts-together-in-4-easy-steps/

P.S. Atvainojos, ja kaut kas nebija līdz galam saprotams. Es zinu, ka mēdzu nesakarīgi rakstīt, ka mans domas pārlec, es līdzīgi domāju un runāju. Tāds ir tas mans stils.

P.S.S. Varbūt kaut kur citur bija latviski, varbūt nē, kad iedomājos iegooglēt biju jau pusē paveicis rakstu un nolēmu nebojāt savu garīgo un nepārbaudīt. Anyway, ceru, ka noderēs.

Sociālais eksperiments – kretīns meklē draudzeni.

Vienu vakaru skatījos darba un automašīnu sludinājumus, tāds ir viens no maniem hobijiem, un kaut kā ieklīdu iepazīšanās sludinājumu sadaļā.Aplūkoju veselu klāstu ar sludinājumiem. Viņi visi ir faking vienādi. Aiz dusmām sāku rakstīt savējo. Es daudz ko dzīvē daru aiz dusmām. Reizēm mēdzu komentēt ziņu portālos, bet pirms nospiežu “publicēt” saprotu, ka tas ir ar žulti pilns mēsls un izdzēšu. Tātad, rakstot savu ironisko iepazīšanās sludinājumu, sapratu, ka vajag. No ironiska viņš kļuva par brutāli patiesu. Ievietoju savas mīļākās bildes un samaksāju Ls 0.59 par sludinājuma publicēšanu.

Diemžēl sludinājums nenesa gaidītos augļus, epasta vēstules no seksīgām meitenēm ar zemu pašnovērtējumu. Kā draugiem.lv manā dienasgrāmatā ierakstītie komentāri norādīja, dealbreakers ir automašīnas neesamība. Vēl viens trūkums, ko es neredzēju pašā sākumā, bet sapratu tikai nesen ir nepareizais tirgus. Skatoties no mārketinga viedokļa, mans sludinājums ir izcils: “Atšķiries vai mirsti!” Acīm redzami, ka mans sludinājums ir mērķēts uz skaistām, bet ļoti nepārliecinātām sievietēm, kuras visticamāk tādas ir kļuvušas tēva vainas dēļ. Problēma, nepārliecināta sieviete nerakstīs, viņa domās, ka nav gana laba. Šis sociālais eksperiments ir izgāzies jau pašā saknē, bet tas nenozīmē, ka nemēģināšu ko jaunu.

Rezumē. Interneta iepazīšanās sludinājumus pārsvarā izmanto gados vecāki cilvēki, vai arī nežēlīgi perversuļi. Viena no izplatītākajām grupām ir jaunas māmiņas otra, kundzes gados. Vīrieši meklējas vienmēr un visur, bet sludinājumu serveros viņi ir īpaši romantiski un mīļi. (Tur tā stāv rakstīts). Parasti piedāvā pastaigas gar jūras krastu un nedalītu uzmanību. Par perverso tipu vairāk var uzzināt @ gribu.lv

P.S. Rakstu nebija plānots laist laukā tagad, nofeiloju un saglabāt melnrakstu vietā nospiedu publicēt. Tādēļ nācās arī uz ātru roku pabeigt.

Septiņi iemesli kādēļ būt ateistam ir labāk.

Esot slimam, Tu izārstēsies ātrāk.

Nu ne gluži, bet ateisti parasti vairāk draudzējas ar citiem ateistiem, tādēļ, ja Tu saslimsi ir mazāka iespēja, ka par Tavu atveseļošanos kāds lūgs dievu, līdz ar to ātrāk atveseļosies. Paga, ko? Jā, ja cilvēks zin, ka par viņa atveseļošanos tiek lūgts dievs, tad viņš ne tikai ilgāk slimo, bet ir iespējas gūt smagākas komplikācijas. Priecājos, ka esmu ateists un priecājos, ka man apkārt esošie cilvēki pārsvarā ir ateisti un agnostiķi.*

Labāka seksuālā dzīve.

Viena no lietām, kas ateistiem ir labāka ir seksuālā dzīve. Reliģiskām personām pēc dzimumakta parasti jūtas vainīgi. Ne tikai pēc dzimumakta, arī masturbēšana ir viena no tabu lietām, kuras veikšana ir uzskatāma par netiklu vai par grēku. Tā pat reliģiskas personas parasti nespēj izteikt tik brīvi savas seksuālās fantāzijas saviem partneriem. Labā ziņa, cilvēki, kuri atmet savu reliģiju atmet arī šos sliktos paradumus, justies slikti. Gribi labāku seksu? Pievienojies, kļūsti par ateistu.**

Tu drīksti izmantot smadzenes un domāt pats.

Viena no lietām ko es sapratu ejot svētdienas skolā, ir, ka reliģija grib ierobežot kā cilvēki domā. Ko viņi domā un cik viņi domā. Reliģiskās autoritātes mēģina zinātniski pierādītos faktus atspoguļot kā muļķīgas idejas, slimu cilvēku galvās. Lielais sprādziens tika “apgāzts” nometot dūres izmēra zvanu telpas vidū. “Ja jau visums radās no lielā sprādziena, kādēļ, lai tagad, te nerastos vēl viens visums?” :facepalm:

Evolūcija netika tik radikāli noliegta, kā to mēdz darīt ASV, ar apgalvojumu, ka to skeletu atliekas uz zemes novietoja Sātans, lai sajauktu mums visiem galvas, bet tomēr. Viens no apgalvojumiem par labu kreacionismam bija, ja jau mēs esam cēlušies no pērtiķiem, kādēļ tagad pērtiķiem nedzimst cilvēki. Izlaižam faktu, ka cilvēki īstenībā nav cēlušies no mērkaķiem/pērtiķiem vai whatever.*** Evolūcija ir dabiskās atlases process, kas prasa tūkstošiem un simtiem tūkstošu gadu lai notiktu, tas nevar notikt vienas nakts laikā Rīgas Zooloģiskajā dārzā!

Intelekts.

Valstīs ar augstāku intelekta līmeni ir arī augstāks ateisma līmenis. Protams, ja pēkšņi atteiksies no reliģijas un pieņemsi ateismu kā vienīgo loģisko ceļu, kurš ejams, uzreiz nepaliksi gudrāks, bet katrā ziņā Tu vairs neizklausīsies tik stulbs. Vai Tu zini cik liels ir visums? Ja no visuma izņemtu mūsu galaktiku (Piena Ceļš), tad principā visums paliktu tik pat liels, tātad mēs esam tā nenozīmīga sastāvdaļa. Un zinot šo, kā pie velna var ticēt, ka Dievs visu šo ir radījis priekš mums? Tad vēl protams ir augstāk pieminētā evolūcija. Reliģija nav neko labu izdarījusi, tā tikai čakarē cilvēkus mācot tiem muļķības un uzliekot nevajadzīgas dogmas. ****

Pedofilija

Jā, es kritīšu tik zemu, jo galu galā tā ir nopietna lieta. Es neatbalstu bērnu izvarošanu! Katrs cilvēks kurš apmeklē baznīcu, ziedo baznīcai naudu, atbalsta. Nav jau tā, ka tas būtu noticis vienreiz vai divreiz, katoļu baznīcā tā ir sistēma, kura gadiem tika slēpta no sabiedrības. Mācītāji viens otru piesedza, bet (noformēšu juridiski nepareizi) zināšana par nozieguma notikšanu un neziņošana par to arī ir noziegums. Šeit es pat īsti necentos, bet nav jau tā ka vajag, iegūglēju “pedofīlija baznīcā” un pirmais izleca šis: http://www.apollo.lv/portal/life/theme/4145

Miers uz pasaules

GPI (Global Peace Index) mēra katru valsti un reģionu piecu baļļu sistēmā, kur 1 nozīmē pilnīgs miers, bet 5 nežēlīgi konflikti un karš. Tādējādi mēs varam redzēt cik mierīga ir valsts un reģions, vai arī gluži pretēji – cik ļoti pārņemta ar konfliktiem un kariem. Ņemot un salīdzinot šīs valstis ar to cik ļoti tur cilvēki ir reliģiozi var iegūt zināmu korelāciju par to, ka reliģiozie reģioni ir nestabilāki. Negribas apgalvot, ka ateisms stāv pretstatus karošanai, bet katrā ziņā kļūst par vienu, nē vairākiem, iemesliem mazāk karot. Tālāk varat apskatīt video, kur ir zināmas manipulācijas ar datiem, lai izskatītos, ka ateisma dominantēs valstis ir mierīgākas, tomēr to, ka nemierīgākās valstis ir augstu reliģijas dominanci saistītos reģionos nevar noliegt. *****

Apokalipse

Ateisms dot mums iespēju atteikties no tāda absurda kā pasaules gals, jo tas ir reliģiozo cilvēku jājamzirdziņš. Viena no grūtāk pieņemamajām lietām ir tas, ka mēs mirsim un ar to viss beidzas. Tādēļ reliģijai ir tik daudz atbalstītāju, jo bailes no nāves ir ļoti labs motivators. Cilvēki neskatoties uz to, ka tic, ka pēc nāves būs mūžīgā dzīve, baidās izbeigt dzīvi uz šīs pasaules. Vieglāk tomēr būtu sagaidīt Jēzus otro atnākšanu esot dzīvam un kopā ar saviem radiem un draugiem.

Ja cilvēks atsakās no reliģijas un pieņem savu mirstību, apokalipse pazūd bildes, vienīgais kas mūs varētu iznīcināt ir mēs paši. Ja tā notiek, es no visas sirds ceru, ka būs zombiju apokalipse, vismaz interesantāka nāve par atombumbu sprādzieniem. Par saules izdzišanu mums nav jāsatraucas, līdz tam ir pārāk tālu…

P.S. Kādēļ reliģija strādā? viens no iemesliem ir sociālā programmēšana, tas pats iemesls kādēļ azartspēles strādā. http://www.youtube.com/watch?v=axrywDP9Ii0

Read more »

Par monogāmām attiecībām.

Attiecības laikam neskaitās tā lieta par kuras eksistēšanu cilvēki domā racionāli. Parasti tas viss notiek kaut kā spontāni, bez apdomas, ja ir ķīmija, tad viss notiekas, ja nav, tad nē. Bet es dzīvē cenšos lietām pieiet no loģiskās puses. Mana atklāsme par dieva neeksistēšanu un kļūšana par antiteistu (sākotnēji agnostiķi, vēlāk ateistu un visbeidzot antiteistu) notika tieši tādā veidā. Nolēmu šādi pieiet arī attiecību veidošanai.

Tālāk uzskaitīšu plusus un mīnusus attiecībām, protams no sava subjektīvā skatu punkta.

Plusi.

Regulārs Sekss.

Nenoliedzami, ka esot attiecībās sekss ir biežāk un viņš ir kvalitatīvāks par vienas nakts sakariem.

Kvalitatīvs ēdiens.

Parasti sievietes māk gatavot ēst, viņām tas izdodas un viņas to dara. Ja sieviete negatavo vai nemāk gatavot ēst, man viņa neinteresē.

Read more »

Swedbank krahs

Cilvēkiem patīk asiņaini skati, vardarbība un arī protams rupjības. To varētu pamatot kaut vai ar filmu “Jēzus Ciešanas”,kura bija visvardarbīgākā no visām un tai bija vislielākie kases ieņēmumi. Par rupjībām, Southpark un Family Guy.

Svētdien pa dienu kaut ko daži tviteristi cepās, citi uzjautrinājās par Swedbank “krahu”, es biju pie trešās grupas, kurai bija puslīdz vienalga, man kontā ir zem Ls 70 000, tik un tā neticēju, ka tā ir patiesība. Vakars likās, ka beigsies normāli, līdz brīdim…

Bija nepatīkami saņemt tādas muļķības no tuvu cilvēku loka, man ir vienalga par tām tantiņām un tīneidžeriem, kas raksta delfi komentārus, bet paziņu loks, jutos aizskarts personīgi, nedaudz pieauga cepiens, tādēļ tapa sekojoš tvīts:

Kā var redzēt pēc retvītu daudzuma, cilvēkiem patīk rupjības. Es nespēju izteikties maigāk, jo tas viss farss ap banku bija līdz ausīm. Un tiem cilvēkiem, kas mēģināja salīdzināt to visu ar Krājbanku – nevar salīdzināt pirkstu ar pimpi.

Viens no teikumiem, kuru šajā sakarā atkārtošu jau n-to reizi ir: “Kur neizglītotai strādnieku, nabagu tautai var rasties doma galvā, ka viņi par bankas bankrotu uzzinās pirms tas ir noticis, pirms lielie investori ir izņēmuši savu naudu laukā!?”

Read more »