Mani pirmie

Ir pagājuši deviņi mēneši kopš mana pēdējā ieraksta šeit. Visu šo laiku esmu bijis vairāk vai mazāk aizņemts un nav bijis laika papildināt blogu ar ierakstiem. Raksts netop par to kā manu pasauli ir papildinājusi bērniņa “atnākšana” – jo tā nav, mēnešu skaits ir tikai sakritība. Pa šo laiku esmu paspējis sataisīt vairākus rakstu melnrakstus no kuriem neviens gaismu neieraudzīs. Tai pat laikā esmu pierakstījis dažas atziņas un atceres par dažādiem notikumiem dzīvē, tad ar tām arī padalīšos.

Septembra vidū atzīmēju gadu, kad ar skriešanu nopietni un sistemātiski nodarbojos gadu. Nomainīju skriešanu pakaļ kavētam autobusam uz, regulāriem treniņiem. Šoreiz nevēlos iedziļināties kāpēc uzsāku skriet, bet vairāk koncentrēšos uz izjūtām ko daži no pasākumiem man ir snieguši.

Pirmais pusmaratons. Uzsākot regulārus treniņus es pieturējos pie modeļa viens tempa, divi parastie un viens garais treniņš nedēļā. Salīdzinoši ātri mans garais treniņš izauga līdz 21 km atzīmei. Tad arī sapratu, ka kā mērķis ir jānosprauž piedalīšanās Nordea Rīgas maratonā. Vairāk trenējoties un vairāk sākot to izbaudīt uzgāju “Skrien Latvija” skriešanas seriālu, kurš sastāv no septiņiem pusmaratoniem (viens arī maratons). Seriāla atklāšana notika Rēzeknē ar diezgan agru startu. Starts bija agrs, brauciens neērts un emocijas paaugstinātas. Kā jau tas bija sagaidāms sākumā paņēmu pārāk augstu tempu. Vairākkārt tika nomests temps un beigās finišēju 1:38:48, kas nemaz nav mans sliktākais pusmaratona rezultāts. Pēc pusmaratona nākamās trīs dienas nebija iespējams pastaigāt pa trepēm, bet tas jau piederas pie lietas. Spožākās lietas, kas bija iespiedušās atmiņā bija lielais vējš, kalnainā trase, enerģiski atbalstītāji un Ausmeņa kebabs pēc finiša. :) Svarīgākais bija izbaudīt sacensības un būt morāli gatavam priekš maratona. Dažas nedēļas vēlāk es Biķernieku pusmaratonā pārbaudīju savu iecerēto maratona tempu, pēc kā jutos nedaudz satraukts, bet tas man neliedza uz mājām skriet ~8 km.

Pirmais maratons. Neskatoties uz to, ka mana treniņu disciplīna bija augsta šo notikumu es tā pat gaidīju ar bažām. Treniņa gaitā biju iedzīvojies nelielā savainojumā, kā dēļ trīs nedēļas līdz maratonam vajadzēja uz nedēļu pārtraukt treniņu procesu, ļoti mocīja Ahilleja cīpsla. Protams, tika arī piekopts carboloading pēdējās dienās pirms starta. Īsi pirms starta sapratu, ka man ir nepieciešams apmeklēt tualeti,  bet vairs nebija laiks. Sameklēju tempa turētājus uz 3:45:00 un klausījos Nordes kunga uzrunā. Sanāca nedaudz nomierināties un pat uz mirkli aizmirst par pilno urīnpūsli. Pirmajā aplī, ieskrienot Ķīpsalā sāku pamazām mukt no tempa turētājiem ar mērķi apmeklēt labierīcības un tad turpināt ar viņiem ceļu. Pēc atvieglošanās tempa turētāji mani nebija saķēruši un tā arī turpināju ceļu bez viņiem. Viena no lielākajām manis pieļautajām kļūdām bija tā, ka nebiju paņēmis enerģijas želejas, bet to kompensēju ar apelsīnu ēšanu (sulas izsūkšanu) dzirdināšanas punktos, kā arī paveicās, ka bija divi punkti, kur želejas tika dalītas.

Baigie lūzieni neuznāca, bet otrais aplis bija ievērojami grūtāks. Pēdējos trīs kilometrus padarīja arī grūtākus karsējošā saule, kas par laimi lielāko daļu laika bija aiz mākoņiem. Viens no psiholoģiski grūtākajiem brīžiem bija uz Vanšu tilta redzēt vīrieti armijas uniformā ar zābakiem, turklāt viņš bija par kādu kilometru man priekšā. Īsi pirms finiša pieļāvu ļoti rupju kļūdu un sāku sacensties ar vienu vīrieti – sprints pilnā ātrumā. Kam tas bija vajadzīgs? Bet bija grūti savaldīties, kad viņš man skrēja garām un mūsu acu skatieni saslēdzās. Es biju par sekundi ātrāks par viņu. Starpcitu, kādus dažus mēnešus vēlāk mēs startējām kopā Eiropas čempionātā rogainingā, Latvija ir maza. Kā mēs izsmējāmies, ka sapratām, ka esam tie divi idioti, kuri nolēma sprintot maratonā.

Pirmais taku skrējiens (ultramaratons). Kādu mēnesi pirms vispār biju skrējis maratonu piereģistrējos Cēsu Eco Trail 80 km distancei. Es vēlējos lai man būtu kāds izaicinājums pēc tam, kad maratons tiks noskriets, tad kādēļ ne divi viens otram sekojoši maratoni?  Šeit man ir jāatzīst, ka noteikti nebiju fiziski sagatavojies pietiekami labi. Pirms sacensībām Latvijā valdīja nežēlīgais karstums un jēdzīgus treniņus spēju aizvadīt labi ja reizi nedēļā, kad skrēju arī pa nakti. Bet kā sacensības vēlāk pierādīja, šeit ir svarīgākais, kas ir galvā. Pirms stājos uz finiša līnijas, biju sev apsolījis, ka pārāk nesteigšos un nemēģināšu uzlekt augstāk par savu sēžamvietu. Bet pēc pirmajiem kilometriem es jau biju bara priekšējā daļā. Kā vēlāk izrādījās, tas nebija priekšējais gals, bet gan pati aizmugure. Organizatori pieļāva kļūdu un vietā, pāris kilometrus pēc starta, kur trasei ir strauja virziena maiņa, kā arī ceļš attiecībā pret kuru notiek virziena maiņa ir trases ( citas distances ) daļa, kā dēļ nav marķēts, nenozīmēja cilvēku, kas norādītu kurā virzienā ir jāskrien. Rezultātā pēc noskrietiem 14 km Tu esi pavirzījies pa trasi uz priekšu 2 km un esi pašā aizmugurē. Man šīs sacensības izvērtās par nepilnu 94 km piedzīvojumu un sevis pārvarēšanu. Ja ne tie kvalifikācijas punkti Momblāna skrējienam, tad laikam būtu izstājies. To pasākumu pieveicu nepilnās 15 stundās, pēdējos 10 trases kilometros apdzinu divus cilvēkus. Nebiju sajūsmā par šo pasākumu, tika man nozagts skriešanas prieks.

Tempa turēšana Viļņas maratonā. Vienā brīdī manā noskrien.lv pamanīju ierakstu, ka Viļņas maratons meklē tempa turētājus. Ilgi nedomādams pieteicos uz laiku 4:30:00, jo biju pārliecināts, ka šādā laikā varēšu mierīgi noskriet. Neskatoties, ka nedēļu vēlāk bija paredzēts Valmieras maratons, nesabijos, jo man šis būtu normāls treniņa ātrums. Par izjūtām īpaši nerakstīšu, jo nekas īpašs nebija, nedz kājas īpaši sāpēja, vairāk vēlējos parunāt par pašu Viļņu un maratonu. Liels prieks bija tas, ka kilometru atzīmes bija pie katra kilometra, kas man kā tempa turētājam ļoti palīdzēja pārbaudīt precizitāti, jo GPS pulksteņi savāc liekos kilometrus un mēs paši ne vienmēr skrienam pa īsāko iespējamo trasi. Dažos dzirdināšanas punktos varēja būt vairāk darba roku. Vienā dzirdināšanas vietā skrienot otrajā aplī bija beigušās glāzītes. Patika, ka uz tualetēm nebija garas rindas, jo tās bija daudz. Jāsaka, ka Latvijā skriešanas atbalstīšanas kultūra ir augstākā līmenī, vismaz man tāds priekšstats radās.

Ar šo es arī noslēdzu savu deviņus mēnešus tapušo rakstu. Ja Tu, gadījumā, esi nesen sācis skriet un nevari izdomāt kādus mērķus nospraust nākamajai sezonai – nospraud tos augstākos. Ja treniņu procesā radīsies problēmas, vienmēr varēsi pārreģistrēties uz mazākām distancēm, bet paspēt uztrenēties garākām nebūs tik viegli. Neklausies heiteros, bet turpini skriet.

Suņu nauda un citas alternatīvās kriptovalūtas.

Milzīgā interese par Bitkoiniem un to cenas kāpums pievērš uzmanību arī citām digitālajām valūtām. Neskatoties uz neseno bitkoinu augstumu ~1’200 USD/BTC un tam sekojošo kritumu līdz ~500 USD/BTC pēc Ķīnas valdības lēmuma iepazīstināt tirgu ar ierobežojumiem attiecībā uz digitālajām valūtām, interese vēl joprojām ir augsta. Uz šodienu tirgus ir spējis stabilizēties pie 650-700 USD/BTC robežas, kas ir pozitīvs signāls arī pārējām kriptovalūtām. To skaits palielinās ar katru nedēļu un cilvēkam, kurš nepievērš pastiprinātu šīm valūtām un ar vien augošajiem tirgiem, ir grūti saprast, kas ir īsts un, kas ir kārtējā, nekādu inovāciju nepienesoša, kopija.

Ir saprotams cilvēcīgais rūgtums, ka nezināja par bitoiniem pirms diviem gadiem, kad tie bija gandrīz bezvērtīgi, un ja labi palūdza, tad tos varēja dabūt par brīvu dažādos entuziastu forumos. Pievienojot šim rūgtumam nelielu devu alkatības, tiek kultivēta ideāla vide jaunu, bezjēdzīgu un bezvērtīgu kriptovalūtu radīšanai. Es necenšos apgalvot, ka bitkoins ir vienīgais un īstais, ka citas kriptovalūtas nekam neder, bet, paskatoties objektīvi, citām kriptovalūtām nav nekādas pievienotās vērtības. Kad bitkoina vērtība nošķaudās, alternatīvās valūtas pārņem drudzis.

Viens no jaunumiem ir tīņu mīlētā mīma (meme) un kriptovalūtas krustojums – dogecoin [dogīcoin/dodžkoin]. Ir grūti uztvert kaut ko nopietni, ja tā radītājs, izklausās pēc retardēta delfīna. Šī kriptovalūta ir litecoin [laitkoina] klons, ar dažiem pamainītām specifikācijām. Nekādu inovāciju, tikai daudz stulbu postu.

Cik ilgi dzīvo mīmi? Tik ilgi dzīvos šī valūta. Tagad uz viņas var nedaudz nopelnīt, bet ilgtermiņā tai nav nākotnes. Pats esmu pielicis pie darba savu video karti un iegūstu ap 2’000 suņu naudas dienā. Pagaidām, kamēr smagums (dificulty) ir zems un apbalvojums augsts ir tā vērts, bet naudu es gan neieguldītu. Tas, ka šo naudu uzskatīja ilgi par joku, jo paziņojums sastāvēja no viena teikuma, kur pat nebija nekādu specifikāciju, izrakto suņu sadalījums ir ļoti nevienlīdzīgs, kam dēļ ir augsts tā sauktā “pump and dump” krāpniecības shēmas risks.

Ja ir pieejams lieka apstrādes jauda, tad iespējams Tev tā var izvērsties par interesantu afēru. Ko es darīšu ar izraktajiem suņiem? Mainīšu pret bitkoiniem, jo mīmu dzīve nav diez ko gara…

Starp citu šobrīd izmantoju Microsoft serverus bez maksas Quarkcoin’u rakšanā (CPU intensīva valūta), ja būs brīvs brīdis, tad aprakstīšu kā izmantot viņu bezmaksas izmēģinājuma programmu datu skaitļošanā.

Lai arī ko Tu nolem darīt, atceries, investējot līdzekļus jaunās un mazās digitālajās valūtās Tu ļoti riskē, jo viņu vērtība ir strikti spekulatīva. Kā arī veic nelielu izmeklēšanu pirms tam, kas tā par valūtu un, vai tai nav piemetusies kāda nelāga smaka…

http://knowyourmeme.com/memes/doge

https://bitcointalk.org/index.php?topic=361813.0

Bitcoin & Silkroad epopeja

Kādu laiku atpakaļ virtuālā interneta valūta piedzīvoja cenas kritumu, kas bija saistīts ar melnā interneta narkotiku veikalu Zīda ceļš (angl. Silkroad). Visu epopeju ap to kā un kāpēc noķēra šīs nelegālās vietnes īpašnieku nestāstīšu, stāsts ir pārāk garš. Īsumā – nelegālo labumu vietnes īpašnieku atrada mēģinot atrast, kad un kas pirmo reizi pieminēja vietni un mēģināja to popularizēt. Diemžēl to darot īpašnieks bija izmantojis savu primāro gmail kontu. Internets neko neaizmirst un nepiedod, izmeklētājiem bija tikai gadījuma rakstura pierādījumi, bet turpinot izmeklēt, tos izdevās apaudzēt un izveidot diezgan spēcīgu lietu.

Labu laiku valdīja uzskats, ka bitkoinu ekonomiku uztur tikai melnajā internetā notiekošās nelikumības, kurām, lai nodrošinātu anonimitāti, ir nepieciešama attiecīga valūta. Jāatzīst, ka pašos bitkoina pirmsākumos tā arī bija, bet līdzīgi ir bijis ar daudzām lietām, kuras sākotnēji pielieto vienam mērķim, bet tās, adoptējot lielākam cilvēku daudzumam, sāk izmantot citiem mērķiem, pats labākais piemērs, kuru ikdienā lieto katrs no mums ir internets.

btc cena 2 oktTātad, pašos pirmsākumos bitkoinu tik tiešām izmantoja praktiski tikai Zīda Ceļā, nu, ja neskaita to miljonus vērto picu :) Bet kā pierādījās vēl nesenā šīs vietnes aizvēršanā, bitkoins ir izaudzis no šīs fāzes, par laimi. Tagad dažu stulbeņu bļaušana, ka to izmanto nelikumībām un tādēļ tas būtu jāaizliedz vairs nav pat daļēji pareiza. Jā, Zīda Ceļa aizvēršana lika cenai notrīcēt, nokrist ievērojami, bet tas bija tikai uz vienu, mazu brīdi, to var redzēt grafikā pa kreisi. Turklāt bitkoini paši par sevi ir ļoti svārstīga valūta, un $10 amplitūda parastā dienā nav nekas īpaši nozīmīgs. Bitkoin tirgus ļoti ātri atguvās, un tagad, pateicoties Ķīnai, cena ir sasniegusi augstāko punktu kopš šī gada aprīļa.

Kas notiks ar cenu turpmāk? Kādu brīdi tā noteikti vēl augs, jo Ķīnas vietnē https://btcchina.com/ turpina augt darījumu skaits, bet pārdevēju skaits samazinās. Cena, dabīgā veidā, aug. Brīdī, kad Eiropas bitkoini varētu sākt ieplūst Ķīnā, tad cena varētu samazināties. Pagaidām tam ir daudzi birokrātiski šķēršļi, kaut vai tas, ka Ķīnas juaņi nav brīvi konvertējama valūta.

btc cena 3 men

Es jau esmu to teici daudzas reizes, bitkoiniem, ilgtermiņā, ir divas izredzes – tie būs bezvērtīgi vai arī ļoti dārgi… Neskatoties uz mazākiem un lielākiem cenu kritumiem, bitkoinu cena turpina tikai un vienīgi augt. Tāpēc, apņemos prognozēt, tuvākā mēneša laikā, mēs piedzīvosim jaunu bitkoinu cenas rekordu.

 Vai mēs esam jauna burbuļa priekšvakarā, jā, visticamāk, jaunais noteikti pārspēs iepriekšējo, pieļauju, ka “plīšana” notiks, noteikti, pie augstākas cenas kā iepriekš. Izmantojot metodi “izzīst no pirksta”, es prognozēju, ka burbuļa plīšana varētu mūs sagaidīt ap $480/btc Protams, tā pat kā divas iepriekšējās reizes, pēc laika tirgus atkopsies un cenas atkal kāps. Daudzi spekulanti uz to nopelnīs, bet tāds jau ir tas tirgus…

Ķīnas valdība aktīvi aģitē par to lai starptautiskajā tirdzniecībā valstu savstarpējiem darījumiem vairs netiktu izmantoti ASV dolāri, un kā vienu no aizstājējiem varētu izmantot bitkoinus. Bitkoini varētu tikt ērti piemēroti starpbanku norēķiniem, tādējādi paātrinot, padarot lētākus un globalizējot starptautiskos valūtas pārskaitījumus.

Pagaidām bitkoinus nav diez ko ērti izmantot mikro-maksājumos, jo darījuma autentifikācija aizņem pārāk daudz laika lai par etalonu samaksātu, ātri ieskrienot, Narvesenā… Bet izmantojot tādus starpniekus, kā blockchain.info mikro-maksājumi diviem šā starpnieka klientiem būs acu mirklīgi un bez maksas. Tirgus un laiks iezīmēs cik mums tādi starpnieki būs, un tad jau, pēc gadiem pieciem, pie veikalu un citu iestāžu durvīm blakus uzlīmei “VISA” mēs redzēsim “BTC – blockchain”, vai ko līdzīgu.

Vai šis ir izdevīgākais brīdis lai pirktu bitkoinus, varbūt to cena atkal noslīdēs zem $100? Iespējams, bet tik pat labi bitkoini var vairs nemaksāt lētāk par $250. Ja Tav mērķis ir ilgtermiņa labums, tad neatliec un iegādājies jau šodien.

Kur un kā es varu iegādāties bitkoinus? Es pats izmantoju Bitstamp.net bitkoinu iegādei. Šī vietne ir diezgan vienkārši saprotama, turklāt tā izmantot ES atrodošos banku, kas ir svarīgi dēļ lētiem un ātriem naudas pārskaitījumiem Eiropas Savienības robežās. Iegooglē: SEPA. Tātad naudas pārskaitījums Tev maksās līdz Ls 5, atkarībā, kuru Latvijas banku Tu izmanto, nauda Tavā Botstamp kontā būs 48h laikā, no manas pieredzes (skaitot tikai darba dienas). Bēt, Tev ir nepieciešams pierādīt savu personību, jeb vertificēt, tas gan var aizņemt ilgu laiku, tādēļ neatliec pārāk ilgi…

Par Bitcoin

 Jau labu laiku esmu vēlējies ieblogot par šo unikālo kripto-valūtu. Labu laiku pasaules internets vārās par bitkoiniem un to vai tas ir vai nav burbulis. Par brīnumu Latvijas internets ir diezgan kluss attiecībā uz šo valūtu.

Bitkoin tika radīts cēlu mērķu vadīts, tikt vaļā no centralizētajām un valstu pārvaldītajām valūtām. Kādēļ? Jo tās nav drošas! Vai maz devalvāciju piedzīvots, vai maz valdību ir pieņēmušas nepareizus lēmumus, kas ir novedis pie valūtas vērtību krišanās… Katru dienu tavi fiat noguldījumi paliek ar vien mazāki un mazāki, jo tos apēd inflācija, kas ir šo valūtu labā roka.

Kas ir Bitkoins? Man to dabīgi gribas pielīdzināt  zeltam, jo tā apjoms apritē ir ierobežots. Uz doto momentu apritē ir 11 miljoni bitkoinu un līdz 2140. gadam apritē parādīsies visi 21 miljons bitkoinu. Patreiz bitkoinu ienākšana apritē ir ātrāka un ar laiku tā samazinās.

Kā es varu tikt pie bitkoiniem? Vienkāršākais veids ir izmantot kādu bitkoiniem paredzētu valūtas biržu kā Mt.Gox vai Bitstamp, es pats izmantoju otro. Izmantojot vienoto Eiropas vienoto naudas pārvedumu sistēmu SEPA, kas ir ātra un relatīvi lēta – uz šīm biržām pārskaiti savu naudu un tad par to iegādājies bitkoinus un vice versa. Otrā iespēja ir pārdot preces bitmit servisā, kas principā ir ebay, kur norēķinās ar bitkoiniem. Trešais variants, un kā es pats iesāku, ir “rakt” bitkoinus. Procesa angliskais nosaukums ir “mining”. Kā darbojas rakšana un kādēļ tāda pastāv? Uzsākot bitkoin tīklu nevarēja vienkārši par brīvu visiem izsniegt bitkoinus – tie būtu bezvērtīgi, rakšana ir kā darbs, par kuru tiek izsniegti bitkoini.

Cik daudz man ieguldīt? Noteikti ne vairāk cik vari atļauties zaudēt. Uz bitkoiniem ir jāskatās ar diviem iespējamiem iznākumiem. A) Viņi būs vērti veselu bagātību B) Viņi būs vērti 0. B variantu varētu stimulēt kāda cita revolucionārāka kriptovalūta vai atrasta kāda nenovēršama kļūda bitkoinu protokolā. A variants ir ticamāks un tādēļ man pašam tur ir ieguldījumi. Bitkoini deflaktīva valūta, tās vērtība laikā samazinās, jo tās daudzums apritē ir ierobežots un tās pieprasījums aug. Tas ir kaut kas, kas fiat valūtām nekad nebūs pa spēkam…

Patreiz, šodien, bitkoins vairāk ir kā ieguldījums nekā nauda, bet ar katru dienu ar vien vairāk uzņēmumu sāk pieņemt bitkoinus. Bitkoini ir ļoti pievilcīgi mazajiem uzņēmumiem, jo maksa, kas jāmaksā par kredītkartes apstrādāšanu sastāda 2-5%, bet darījumi ar bitkoiniem nemaksā gandrīz neko. Jo vairāk uzņēmumu sāks pieņemt maksājumus ar bitkoiniem, jo tos vairāk sāks izmantot, jo vairāk augs to vērtība.

Viss jau būtu labi, bet bitkoinus nepārvalda neviena valsts – Ļoti labi, bitkoins ir brīvās tirgus ekonomikas bērns, vērtību nosaka tirgus un nekas cits. Nav nekāda nevajadzīga iejaukšanās no valsts puses vai kādas uzraugošās institūcijas puses.

Kas liedz ielaist tirgū vēl bitkoinus? – Programmas kods, bitkoini kā protokols ir atvērtā koda programma, droši vari doties, ja kaut ko saproti no programmēšanas un lasīt un meklēt kļūdas, cilvēki to dara no 2009. gada, nekas tāds, kas apdraudētu bitkoin pastāvēšanu un nebūtu novēršams nav atrasts. Bitkoini ir ierobežotā daudzumā un tirgū tie nonāk kā atlīdzība par padarītu darbu “rakšanu”, savādāk nekā.

Ir citas kriptovalūtas, kāpēc tieši bitkoins? Bitkoins ir pirmais, visas pārējās kriptovalūtas ir balstītas uz bitkoinu. Bitkoins ir nācis tālu ceļu līdz tam radās kāda vērtība, pirmais dokumentētais darījums ar bitkoiniem bija 10 000 BTC par pāris picām, kas pēc šodienas kursa ir ~100 000 USD. Ar bitkoiniem var norēķināties daudzās vietās un to skaits pieaug ar katru dienu, kamēr pārējās kriptovalūtas ir piesaistītas bitkoinam un norēķini ar tām nav iespējami.

Tas ir 95%, ka pasaules nākotne ir kriptovalūtās, vai tas būs bitkoins ir grūti atbildēt, bitkoini notiekti ir soli priekšā citām kriptovalūtām, jo bija pirmie un ar tiem var nerēķināties par precēm un pakalpojumiem. Bitkoini fiat valūtām ir kā internets televīzijai. Bitkoini ir iekšdedzes dzinēji tvaika dzinējiem… Kriptovalūtas ir nākotne.

Kas attiecas uz “burbili”, tādi līdzīgi, kā šajā mēnesī piedzīvotais vēl būs dadzi (vairāki), bet neskatoties uz cenu kritumiem, centa tā pat turpina pieaugt. Kad bija labākais laiks pirkt bitkoinu? Vakar! Neatliec ieguldījumu savā nākotnē, bet netērē vairāk kā vari atļauties zaudēt…

Atvainojos par raksta kvalitāti, es šeit neieguldīju sirdi un dvēseli, es vienkārši gribēju ar Jums padalīties par pasaules finanšu nākotni. Ja ir kādi jautājumi, droši vaicājiet, centīšos atbildēt.

Noteikti iesaku sekot līdz http://www.reddit.com/r/Bitcoin/

Apturēsim nodzeršanos.

_origin_FML-YEAH-2-4Jau labu laiku vēlējos šo iniciatīvu iesniegt manabalss.lv, bet nebija laika saņemties un uzrakstīt, tagad sesijas laikā parādījās vairāk brīva laika.

Kāpēc šāda iniciatīva? Divu litru plastmasas pudelēs pildīts alkohols parasti ir nekvalitatīvāks, turklāt šāda alkohola esamība veikalu plauktos veicina tautas nodzeršanos. Kapēc? Jo tiek pielietota tilpuma atlaide. Piektdienas vakarā, pēc smagas darba nedēļas Juris ieiet veikalā un vēlas iegādāties divus, varbūt trīs aliņus. Izrēķina cik tas viņam maksā, un konstatē, ka par to pašu naudu viņš var nopirkt ekvivalentu četriem aliņiem – pildītu 2l plastmasas pudelē. Vai Juris izdzers tikai 1l-1.5l alus? Nē, viņš nelaidīs postā mantu, pudele jau ir attaisīta un viņš izdzers visu tajā esošo saturu.

Vai tas palīdzēs? Veikalu plauktos nebūs lētā alus, cilvēki pirks točkā spirtu…  Būsim reāli, tie cilvēki kuri dodas uz točkām un tur iegādājas nelegālo alkoholu to dara neatkarīgi no nodokļu politikas valstī. Šāda alkohola tirdzniecības un aprites ierobežošana nozīmīgi nepalielinātu točku apmeklētāju skaitu. Toties, to cilvēku skaits, kuri sāktu lietot alkoholu mazākos apjomos gan pieaugtu. 2011. gada populārākais alus Latvijā bija Apinītis stiprais (7%)

Būsim reāli, tā tautā dēvētie bamslīši ir alkoholiķu alus, un ja ne visi kas viņu patreiz lieto tādi ir, tad tuvākā vai tālākā nākotnē par tādiem noteikti kļūs.

Alkohols noteikti ir produkcija kurai nedrīkst pielietot tilpuma atlaides. Tas nav morāli pieļaujams, ka cilvēks tiek mudināts iegādāties lielāku daudzumu alkohola tikai tādēļ ka tas ir krietni lētāks. Šī iniciatīva nodrošinās to, ka ražotāji konkurēs nevis ar cenu, bet gan kvalitāti.

Un kā tad ar alkoholiskajiem kokteiļiem plastmasas pudelēs? Šāds alkohola tirdzniecības ierobežojums attieksies arī uz alkoholiskajiem kokteiļiem plastmasas pudelēs. Tas ir labi, jo šo dzērienu mērķauditorija ir gados jauni cilvēki. Tādējādi tiktu samazināts alkohola patēriņš jauniešu vidū.

Par skaistu un inteliģentu Latviju. Paraksties jau šodien. http://manabalss.lv/i/461

 

Digitālo draugu šķirošana.

Vai ir jēga turēt tos cilvēkus sociālajos tīklos, kurus tu pat netaisies apsveikt vārda vai dzimšanas dienā. Tu viņus pazīsti, tie ir tavi bijušie darba kolēģi, paziņas ko sastopi retāk par reizi gadā. Ir teiciens, ja neizmanto kādu lietu ilgāk par gadu, tad izmet viņu. Varbūt tā pat ir jādara ar cilvēkiem sociālajos tīklos. Ja neesi komunicējis vairāk par gadu, dzēs laukā? Vai vēl labāk, draugiem.lv/facebook.com pats piedāvā pārtraukt draudzību ar cilvēkiem, kuriem nekomunicē. Pie katras ieejas portālā uzlec uznirstošais paziņojums par to, ka ar tādu un tādu cilvēku tu neesi uzturējis kontaktu vairāk kā gadu. Un ir divas izvēles iespējas:

1)Pārtraukt draudzību

2)Nosūtīt vēstuli

Hey, dabiskā atlase digitālā formātā. Kāpēc tev dalīties ar atvaļinājuma bildēm, un rādīt tās cilvēkam, ar kuru neesi uzskatījis par vajadzīgu pārmīt dažus vārdus jau vairākus gadus? Tā ir tava privātā telpa, tu dalies ar savas privātās dzīves niansēm ar totāliem svešiniekiem.

Aizsūti vēstuli, lai jūs nebūtu tādi svešinieki. Pārtrauc draudzību, lai svešinieki neredzētu tavu skaisto bikini ar kuru sauļojies pie Vidusjūras.

Dīvainie bērnības piedzīvojumi/12 gadīgs mafijas boss

Tā bija vasara starp ceturto un ceturto klasi, jā, es esmu palicis uz otru gadu, bet par iemesliem šoreiz nerunāšu. Dzīvoju es tajā laikā Sarkandaugavā, un māte man bija nesen uzdāvinājusi skaistu saliekamo divriteni. Rozā krāsā, viegls, ērts, fantastisks. Mēdzu ar to vizināties apkārt pa veco Sarkandaugavas apbūvi. Kā jau mazam bērnam, tajā laikā, bija viegli iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Uzradās man tur draugs Edgars, kādus divus vai trīs gadus vecāks. Gudrāks viņš noteikti nebija, nāca no nelabvēlīgas ģimenes, bet par brīnumu bija ļoti laipns pret mani. Viņam velosipēda nebija, mēdzu dot viņam ar savējo braukāt, manai mātei tas nepatika, bet kā jau visi bērni, ignorēju viņu. Reizēm mēs braucām tandēmā, es uzkāpu uz bagāžnieka un viņš mani vizināja un vice versa. Uz bagāžnieka tika braukts kā ir attēlots attēlā.

Vienā no šiem bromance izbraukumiem devāmies pa Sīmaņa ielu, maza, šaura ieliņa ar klasisku koka apbūvi. Šajā braucienā es stūrēju velosipēdu. Ceļu gribēja šķērsot kaķis. Paspēra soli, apstājās, paspēra atpakaļ. Likās, ka viņš ir pārdomājis. Mēs turpinājām braukt. Tad kad velosipēds atradās viņam tiešā attālumā, kaķis šķērsoja ceļu. Sadursme bija neizbēgama. Saliekamā velosipēda mazie ritentiņi nespēja pārbraukt pāri pāraugušajam sētas runcim.

Mēs kritām. Es piezemējos uz asfalta un Edgars uzkrita man virsū. Edgars būdams divus gadus vecāks par mani, bija arī krietni garāks un smagāks. Tas bija ļoti sāpīgi. Man aizsita elpu. Par laimi neko nesalauzu. Tikai nobrāzu sev ādu un ieguvu sasitumus. Edgaram izgāja vieglāk, jo piezemēties uz cilvēka ir mīkstāk nekā uz ceļa ar asfaltbetona segumu. Mans jaunais velosipēds arī tika noskrāpēts. Par to es arī pārdzīvoju.

Kādas piecas minūtes sēdēju uz trotuāra apmales un sakodis zobus cīnījos ar sāpēm, es neraudāju. Es biju dusmīgs. Vairākkārt izteicu savu viedokli par stulbo kaķi, kurš nemāk pareizi šķērsot ielu. Par to cik ļoti man sāp un cik ļoti es to kaķi ienīstu. Un tad, es no Edgara saņēmu interesantu piedāvājumu, tādu, kuru daudzi no jums lasītājiem nevarēsiet pat iedomāties. Un nē, tas nebija geju seks. :)

“Ja tu vēlies, es to kaķi atradīšu un nositīšu.” Ko? “Eduard, es to kaķi priekš tevis varu nogalināt…” Šie vārdi pār Edgara lūpām nāca salīdzinoši viegli, tas mani ļoti izbrīnīja. Es uzaugu ģimenē, kur dzīvniekus mīlēja, kur neienāktu prātā kādu nogalināt aiz atriebes, bet še man tāds piedāvājums. Iedomājies, 12 gadus vecam zēnam ir iespēja izšķirt viena nolāpīta kaķa dzīvību ar vienkāršu “Jā”. Man nekas cits nebūtu jādara.

Es protams atteicos no šāda dāsna piedāvājuma, bet ja godīgi to kaķi tajā rajonā vairs neredzēju. Pieļauju, ka Edgars viņu tā pat nosita, vai arī viņš mira no CSNg gūtajām traumām. Edgaru vairs arī sen neesmu redzējis. Varbūt sēž cietumā, varbūt ir nodzēries līdz kapa malai. Puisim no nelabvēlīgas ģimenes, kur viņu regulāri sita dzērāj-vecāki īpaši vairāk iespēju nav. Puisis bija jauks, vismaz pret mani. Varbūt aiz kādiem savtīgiem iemesliem, varbūt nē. Bet cik atceros, tajā laikā es biju jauks cilvēks, dzīve vēl nebija padarījusi par kretīnu, varbūt tādēļ arī patiku, es biju kā izraušanās no drūmās dzīves.

Kas notika ar skaisto rozā velosipēdu? Paaugoties sāku braukt uz Mežaparka dirtiem, tur arī velosipēds tika nogalināts. Pēc kāda desmitā lēciena tā rāmis saliecās un mīties vairs bija iespējams tikai braucot pilnīgi taisni, pagriezienos pedāļi sitās pret zemi.

Uz ko gan cilvēki nav gatavi lai izdabātu jaukiem ļaudīm. Tev ir vēlme, lai apkārt viss būtu pozitīvi, tādēļ arī esi gatavs pierādīt savu lojalitāti un darīt neiedomājamas lietas. Stāstam nav nekāda dziļā morāle, vismaz nav rakstīts ar tādu nolūku, vienkārši vēlējos padalīties ar savu pieredzi no bērnības.

Valsts kur…

Valsts, kur cigarešu paciņa maksā Ls 20,-

Kur kontrabandistus liek cietumā uz piecpadsmit gadiem. Nebūtu dēļ tiem sūda grašiem neviens gatavs tik ļoti riskēt.

Valsts, kur alus pudele maksā Ls 3,-

Jaunieši vairs nedzertu plastmasas alu, pulvera alus izmirtu.

Valsts, kur šņabja pudele maksā Ls 30,-

Kur par kandžas izgatavošanu, vai tirdzniecību nevis liktu naudas sodu, bet nežēlīgi cietumsodi būtu.

Valsts, kur grams marihuānas maksā Ls 30,-

Būsim reāli, karš ar narkotikām ir izgāzies, labāk aplikt ar nodokļiem. Valsts, kur nav aizliegtu vielu, bet par visu ir attiecīgi jāmaksā.

Valsts, kur nav aizliegtu reliģiju, bet viņas tiek apliktas ar nodokļiem.

Reliģija ir tāds pats bizness kā automobiļu vai viedtālruņu tirdzniecība. Tiek pārdots sapnis. Apliekot reliģijas ar nodokļiem un novirzot tos izglītībā un zinātnē, valstij un tās iedzīvotājiem būtu daudz lielāks labums.

Valsts, kur ir bezmaksas medicīnas aprūpe.

Cilvēkiem nebūtu jāsatraucas par medikamentu cenām un izmeklēšanas rindām. Medicīnai ir jābūt pieejamam ikvienam cilvēkam. Cilvēks nedrīkst mirt tikai tādēļ, ka nespēj atļauties ārstēšanās kursu par desmit tūkstošiem latu. Cilvēka dzīvībai nav cenas.

Valsts, kur ir bezmaksas augstākā izglītība.

Pasaule ik gadu pazaudē simtiem, ja ne tūkstošiem ģeniālu prātu, jo tiem nav bijusi iespēja sevi pilnveidot izglītības iestādēs. Jā, daudzi augstskolu studenti būs bezjēdzīgi bikses trinuši solos, bet ja uz piecdesmit tūkstošiem bezjēdzīgu absolventu mēs iegūtu vienu ģēniju, tas būtu tā vērts. Cilvēkam ir jābūt iespējai sevi pilnveidot, no tā iegūst visa sabiedrība un valsts kopumā.

Valsts, kur dzērājšoferiem ir nevis jāsēž cietumā, bet jāstrādā piespiedu darbs morgā.

Nebaidās viņi no sodiem. Nebaidās no sēdēšanas karcerī. Lai brauc kopā ar līķu brigādēm uz ceļu satiksmes negadījumu vietām un strādā ar cilvēku līķiem, kuriem ir norautas ekstremitātes un ir savādāk izkropļoti. Lai sagatavo līķus bērēm, ietērpjot viņus un grimējot.

Valsts, kur Pedofilus un citus seksuālos noziedzniekus ķīmiski kastrē.

Cietums seksuālajiem noziedzniekiem nepalīdzēs, ja galvā ir defekts, tad viņš ir. Šādus cilvēkus vajag sterilizēt, un viņi kļūs sabiedrībai nekaitīgi, jo vairs nebūs seksuālo dziņu… Kāda jēga no desmit vai piecpadsmit gadiem cietumā, kur viņi sēž nodokļu maksātājiem uz kakla. Sterilizēt, piespiedu psihiatriskais monitorings un lai iet strādā, un ražo nodokļus.

Valsts, kur viendzimuma pāri var adoptēt bērnus.

Vai tiešām ir labāk, kad bērni aug bērnunamos bez mīlestības. Vai tomēr labāk viendzimuma pāris viņus audzina kā savējos. Mīl un lolo. Neizaug viņi savādāki. Nekļūst par homoseksuālām personām. Nekļūst par seksuāliem noziedzniekiem. Tad kādēļ viņiem liegt pieeju ģimenei un mīlestībai?

 

Mans skatījums kā Latvija varētu kļūt labāka. Kā Latvija varētu kļūt labākā valsts pasaulē. Kur cilvēki viens otru nedurtu dēļ pieciem latiem, kur cilvēku labklājība un savstarpējā cieņa būtu augsta.

Mūzikas festivāli, pt2 – Positivus & Laba Daba

Tikko atgriezos no Labās Dabas, esmu tik daudz pozitīvu emociju pilns. Ja iepriekšējais bloga ieraksts bija vairāk vai mazāk negatīvs, tad šis būs pilns ar pozitīvismu. Pirms raksts sadalās pa tēmām, atzīmēšu, ka es uz festivāliem nebraucu mūziķu pēc, es braucu uz to ballīti vairāku dienu garumā. Nav tā, ka mūzika nepatīk, bet man labāk patīk studijas ieraksti un laba kvalitāte. Protams, ka katrā no festiņiem bija arī kaut kas ko es izbaudīju…

 

 

Positivus

Uz Salacgrīvas gada karstāko notikumu aizbraucu bez īpašiem plāniem. Atšķirībā no citiem festivāliem biļeti pirku salīdzinoši īsi pirms pasākuma, kamēr uz Fonīti, Summer Sound un Laba Daba, biļetes biju iegādājies ziemā. Biļeti iegādājos par iegūtajiem līdzekļiem no Summer Sound biļetes tirdzniecības. Vēlāk gan nācās biļeti pārdot, jo ieguvu ielūgumu.

Atbraucu ceturtdien naktī. Žēl, ka tikai naktī. Nākamreiz braukšu laicīgi, tā lai esmu pirmais kas ienāk festivāla teritorijā. Ar to mantu daudzumu kuru es ņemu līdz uz festivālu, bez mašīnas nav iespējams. Ir apgūts neliels triks, par ko padomos jaunajiem festivālu apmeklētājiem.

Telšu pilsētiņa: Jau ceturtdienas naktī griezās nenormāla ballīte, telšu pilsētiņa jau bija lielāka nekā kopā ņemot visu Fonofest telšu pilsētiņu, ar to es domāju uzcelto telšu skaita ziņā. Neforši bija stikla taras tirdzniecība iekšpusē, un tas, ak drīkstēja ienest stikla taru. Pats kāju nesagriezu, bet gan jau bija cilvēki. Delisnack nākamgad vajadzētu uztaisīt lielāku ēstuvi, nenormālas rindas, bet tie garšīgie kartupelīši, siekalas mutē saskrien vien atceroties :)

Kā vienmēr aktuāls ir jautājums par Tualetēm, bija diezgan daudz, bet par maz. Rindas nebija lielākā problēma, bet gan tīrība. Iekšā varēja ieiet tikai īsu brīdi kad tur bija parādījusies asenizācijas brigāde. Es saprotu, ka festivāla izmēri ir iespaidīgi, bet ja tiek paaicināts Turkebab, tad varbūt vajag nodrošināt ar attiecīgu skaitu tualešu? :D Labi, vairs nekādi kebab-joki, jo viņi ir tik pat šķidri kā vēdera izeja pēc paša kebaba… :D

Mūzika bija jauka, viss forši, tikai divas lietas nav skaidras. Kādēļ King Charles nebija uz lielās skatuves, un kāpēc Skyforger spēlēja pa dienu? Labi, liels festivāls, daudz augstas klases grupas, bet tiešām nebija iespējams kā labāk sabīdīt?

Laba Daba

Braucu viens. Saņēmos drosmi, un braucu viens. Nakti pirms festivāla nevarēju pagulēt jo bija sākusies panikas lēkme. Bija tā, ka baidījos vai nesanāk, ka būs jādzīvo vienam, ka nebūs ar ko aprunāties, ka cilvēki mani noraidīs. Nokavēju vilcienu pl. 13:10, līdz nākamajam bija jāgaida nepilnas trīs stundas, tādēļ braucu ar autobusu. Lēnā garā, nonākot Siguldas stacijā slēpjoties zem koka no lietus, iepazinos ar cilvēkiem. Sākumā divas sievietes, tad ar bariņu jauniešu. Šī man bija izdevība iepatikties un vēlāk lūgt patvērumu no garlaicības. Tad nu īsi pirms Laba Daba organizētā autobusa lūdzu lai dāmas mani adoptē. Turpmāk viņas tika dēvētas par mātēm. Izkāpjot no autobusa jau bija skaidrs ka būsim liela komūna, jaunieši pievienojās manām mammām un arī tika adoptēti, ieguvu brālīšus un māsiņas. Vai ne cik jauki? :)

Ēdiens, mmm, varēja būt lielāka izvēle. Bija garšīgs, man personīgi gribējās woki-toki. Tualetes bija fantastiski tīras, nopietni. Lai arī kad es gāju iekšā, tur bija pieņemama tīrība un tualetes papīrs. Un, jā, man tas ir ļoti svarīgi. Man patīk kārtot dabiskās vajadzības tīrā telpā, un sakot pa jokam, piedirst viņu :D Mūzika bija laba, iztrakojos pie Dzelzs Vilka un Iļģiem. Jāatvainojas par savu uzvedību bet Dzelzs Vilka laikā bļāvu “Hektors”, lai gan šo interesanto, lai neteiktu savādāk, dziru neesmu garšojis jau ļoti ilgu laiku.

Žēl, ka telšu pilsētiņ nebija nožogota, no sākuma bija bail, ka kāds neaptīra, ka nepiederoši ļaudis nāks. Bet, viss ir labs kas labi beidzas, tie ir tādi lauki, ka neviens neatbrauks. :)

Positivus VS. Laba Daba

Nezinu. Ja Positivusu varu vērtēt ar “ak dievs” skalu, nesaprati? “Ak dievs, Ak dievs, Ak dievs!” Ja vēl joprojām nesaproti, tā ir norāde uz to ka man bija sekss, un nācās šo frāzi uzklausīt, kas ir diezgan ironiski, jo meitene bija kristiete un es esmu ateists :) Inter Religion sex :D Tad Labā dabā man seksa nebija un man tā pat ļoti patika. Un jā, es esmu vīrietis, man sekss ir svarīgs, tagad tev vajadzētu apjaust cik Laba ir Daba.

Gandrīz dabūju “Threesome” bet mana lielā mute visu nočakarēja. Trijatā skūpstījāmies, vienai divdesmit gadu, otrai divdesmit astoņi, un es pa vidu ar saviem divdesmit pieciem… Mēs glāstījām viens otru un trešo, mēs skūpstījāmies. Bija karsti, bet es visu nočakarēju ar savu lielo muti. Sievietes ir dāmas, viņas gaida arī tādu attieksmi. Un izdabāt divām vienlaicīgi ir sarežģīti. Tagad es domāju, kad man vēl būs tāda izdevība… Kad? Eh, ilgi vēl pārdzīvošu.

Sieviete ir kā vīns, ne pēc kā negaršo! Labi, jokoju. Ar vecumu un briedumu kļūst labākas. Tām jaunajām ir forši tvirti ķermeņi. Bet smadzenēs viņas gan ir tizlas. Nopietni. Kaut vai seksualitāte, jaunās jau negrib, un ja arī grib, tad tielējas, ar briedumu ja kaut ko grib, tad arī uz to tiecas. Labi, šis nav ne seksa blogs, ne arī seksuālās audzināšanas klase, bet jā, tagad vairs nebaidos no vecākām sievietēm. P.S. vecākas sievietes ātrāk un spēcīgāk sasniedz orgasmu…

Ja man nākamvasar ir iespēja braukt tikai uz Positivus vai Laba Daba, es laikam izvēlos Labu Dabu. Un ja nākamā vasara būs tik pat aktīva ar festivāliem, noteikti uz vēl kādu aizbraukšu viens. Tas ir nežēlīgs piedzīvojums.

Gatavojoties 2013. gada festivāliem:

  • Atver krājkontu un katru mēnesi tajā pārskaiti kādu naudas summu, jo kad pienāks vasara visu izrakt būs grūti.
  • Biļetes jau sāc pirkt tagad, tas ir rudenī, jo vēlāk viņas kļūs dārgākas, nekas, ja beigās netiksi, varēsi biļetes pārdot. Tā es izdarīju ar abām SummerSound biļetēm un vienu Laba Daba un Fono (biju iegādājies pa divām).
  • Uz kompāniju paņemat lieku telti līdz. “Tehnisko telti”, kur mantas un ēdienu ielikt. Nav forši gulēt uz mantām.
  • Iesaku iegādāties piepūšamo matraci. Es šogad kopā teltī esmu gulējis astoņas naktis, no kurām sešās lija lietus un man ne mugura sāpēja, ne saslimu.
  • Pensionāru “somas uz riteņiem” Tur var tik ērti salikt alu un mantas. Nekas, ja tu brauc ar mašīnu, tā pat tas alus un mantas uz telšu pilsētu ir jādabon.
  • Paklājiņš uz kura apsēsties/apgulties pie telts. Liela daļa festivāla laika tiek pavadīts pie teltīm.

 

Mūzikas festivāli, pt1 – Fono

Pagājušajā vasarā man sanāca apmeklēt pirmo festivālu savā mūžā. Negribēju galīgi, mani ļoti pierunāja. Man uzsauca biļeti un ceļu. Festivāls bija Summer Sound, aizbraucot uz viņu tikai iebraucu, ka tas tak ir Baltic Beach Party ar citu nosaukumu, par ko bija neliela škrobe. Kāpēc man nepatika BBP, jo tas bija mazo pokemonu un tablešu rijēju iecienītākais pasākums Latvijā. Ā un manām klases biedrenēm viņš patika, un man nepatika viņas… Mīli, ko nīst tavs naidnieks, ienīsti, ko mīl tavs ienaidnieks. deep shit. Neskatoties uz draņķīgo laiku, bija fantastiski. Bija forša kompānija, daudz alus un vienkārši fantastiski pavadīts laiks. Nevarētu teikt, ka daudz mūziku klausījos, vairāk jau telšu pilsētiņā dzēru, bet tur jau viss ekšons slēpjas, ja uz festivāliem varētu pirkt biļetes tikai uz telšu pilsētiņu, tad es tā darītu. Man mūzika nepatīk, labi, nepareizi izteicos, man patīk klausīties mūziku augstā kvalitātē, un koncertu kvalitāte iesūkā.

Gatavošanās 2012. gada vasaras festivālu sezonai. Pēc apmeklētā Summer Sound es nolēmu, ka nākamajā gadā (šajā) ir jāapmeklē vairāk festivāli. Sāku atlikt naudu krājkontā, un paralēli krāt naudu biļetēm. Ap februāri iegādājos biļetes uz trim festivāliem: Summer Sound, Fono Fest, Laba Daba. Biļetes bija pirktas pa divām, lai draugs kurš pagājušajā gadā man nopirka biļeti, nevarētu attaisnoties, ka naudas nav. Anyway. Par to arī informēju sev tuvos cilvēkus, Elvijs paziņoja, ka es esmu idiots, ka naudu izsviedu vējā, mēģināšu citēt:”Tu, Edžiņ, esi muļķis. Es tās visas biļetes par brīvu laimēšu. Nahuj man naudu tērēt.” tam sekoja smiekli. Var jau nedaudz saprast Elvija bravūru, viņš 2011. gadā laimēja sešas biļetes uz Summer Sound.

Summer Sound. Pēc Jāņiem Elvijs paziņoja, ka biļešu nav, un naudas nebūs par ko pirkt, draugs priekš kura pirku biļeti ir aizbraucis uz Nīderlandi strādāt. Nedaudz dirsā. Parunāju ar dažiem cilvēkiem, tie kas brauc nenakšņos telšu pilsētiņā. Citiem šis festivāls vienaldzīgs. Daži bez naudas. DIRSĀ. Ievietoju sludinājumus ss.lv, ka tirgoju divas biļetes uz Summer Sound. Cena bija tāda par kuru iegādājos, Ls 16. Dienas laikā saņēmu vienu telefona zvanu, un arī pārdevu meitenei biļeti. Vēlāk papētot piedāvājumus, sapratu, ka ir nedaudz pakaļā. Pilns ar piedāvājumiem pārdot ielūgumus uz Summer Sound par ls 10, piepērc telšu vietiņu un sanāk trīspadsmit lati. Visas nākamās dienas laikā nesaņēmu nevienu telefona zvanu. Trešajā dienā bija jau doma likt sludinājumu, ka pārdodu biļeti par Ls 14,- Pirms sanāca to izdarīt piezvanīja meitene un prasīja vai biļete vēl esot. Atbildēju, ka ir. Sākām runāt par satikšanās laiku un vietu, viņa paziņoja, ka šodiena (trešā diena) viņai neesot īsti piemērota, vai nevarētu dienu vēlāk. Centos izklausīties vienaldzīgs:”Var jau arī rīt, bet es negalvoju, ka man tā biļete vēl būs.” Uz ko meitene, lūdza uzgaidīt, kamēr piezvana dažiem cilvēkiem. Vēlāk atzvanīja un sarunājām satikties centrā, pie Origo. Pēc tikšanās ar meiteni, veicot dažus telefona zvanus un apstiprinot cilvēku mērķus doties, iegādājos biļeti uz Positivus.

Jaunais vasaras mērķis: Fono Fest, Positivus, Laba Daba.

Fono Fest.

Mūzika. Pirms sākšu kritizēt organizatorus par sliktajām lietām, no sākuma pateikšu lielu paldies Labvēlīgajam Tipam. Šī ir grupa kurai var braukāt līdz pa Latviju un skatīties pilnīgi visus šovus. Krūšturi lidoja pa gaidu, Fredis viņus uz galvas lika. Eh aizmirstiet par Prāta Vētru, viņi ir veci un pālāk meinstrīmi. Grupa kas liek smaid;it un, dejot un vienkārši no laimes pa dibenu laist laukā varavīksni. Spēj vienot visas cilvēku paaudzes.

Protams man arī patika Dāņu blondas zaķis. Asteroīdus klausījos pirms šī pasākuma un turpināšu to darīt, biju nedaudz vīlies skaņas kvalitātē, bet tas laikam dēļ tā, ka dievinu klausīties studijas kvalitāti… Varbūt skaņotāji bija luni nolaiduši, varbūt ne tur stāvēju, bet varēja būt nedaudz labāk. Tas arī ir iemesls kādēļ uz koncertiem nebraukāju.

Festivāls ir maziņš un izaugt laikam negrib. Skatuves viena otrai bija pārāk tuvu, lai varētu klausīties mūziku, bija jānāk ļoti tuvu, lai uz citām skatuvēm spēlējošais tevi netraucē un nepārklājas ar to ko vēlies dzirdēt.

Tualetes. Bļeģ. Ar kuru galu domāja festivāla rīkotāji uzstādot sešpadsmit tualetes, bez iespējas asenizācijas mašīnai piebraukt un iztīrīt. Man bērnībā patika vannā spēlēties ar mantiņām, tā ka gar malām ūdens tecēja, bet ja tādu efektu rada tava kaka tualetes podā, tas nav labi! Pisuāri jau bija labi pārdomāti, bet tas, ka no pisuāra izplūst strautiņš, kas ir izveidojis tādus kā urīn-dubļus, pa kuriem visiem ir jāstrādā, tas nav labi…

Dušas. Vai tiešām nevarēja piesaistīt kādu biznesu, kurš uzstādītu dušas? Pagājušo gadu Summer Soundā bija lieliska iespēja par piecdesmit santīmiem nomazgāties siltā dušā. Tie trīs ūdens krāni kuri atradās pie volejbola laukuma neskaitās! Es saprotu, ka Fonītis ir tāds alternatīvais festivāls un liela daļa no tā apmeklētājiem būtu gatavi kādā Polijas mežā nedēļu dzert divlitreņu aliņus, bet man kaut kā gribas būt tīram!

Dubļi. Te jau var teikt, ka festivāla organizētāji nevar ietekmēt laika apstākļus, bet viņi zināja kur brauks mašīnas un kur plūdīs masas. Ja uz zemes tiktu nobērtas zāģu skaidas vai kāds cits, līdzīgs materiāls, tad cilvēkiem nebūtu jābrien cauri dubļiem un automašīnas tik daudz nestigtu.

Citi. Vēlme nopelnīt ir lielāka par vēlmi radīt svētkus. Es saprotu, ka telšu pilsētiņā nevar ienest alkoholu, vai stikla traukus, bet aizliegt ienest ūdeni jau ir galīgi slimi. Nu ja ir nepieciešamība, lai apsargi paosta saturu. Es vēl tviterī jautāju kur var iepazīties ar noteikumiem, mani noignorēja. Mājas lapā vēl festivāla rītā nebija ielikti noteikumi, FaQ sadaļā bija norādīts, ka viņi būs tur apakšā.

Rezumē. Tu saņem to par ko maksā. Nākamgad braukšu, ja tikšu tikai pie bezmaksas biļetēm vai sanāks iegādāties tās par Ls 5,- Zemā cena pievilina divlitreņu dzērājus un mazus bērnus. Ar nepacietību gaidu Positivus, tur jau nu tādas lažas, cerams, nebūs.

FonoFest man atgādina tādu kā tavu tizlo brālēnu vai pamuļķa klases biedru. Tev viņš sagādā neērtības, bet tu tā pat ar viņu komunicē, jo tas tak ir Fonītis. Fonītis ir laikam radies incesta rezultātā, jo kaut kas ar viņu nav labi. Bet, tas ka lai noliktu kluci (ietu padirst) man ir jāiet uz mežu, jo tualetēs to nav iespējams izdarīt, tas nu nav forši…